Produktu uzbūve
Materiāls
Klasiskais svins
Svins kā materiāls ložu izgatavošanai ir zināms no pašiem ugunsšaujamrīku rašanās sākumiem. Tas ar īpatnējo svaru 11340 kg/m3 metālu vidū ir viens no smagākajiem viegli pieejamajiem metāliem - mīksts un smags, labi presējams, viegli kausējams un lejams. Svins vairākus gadsimtus līdz pat mūsdienām ir bijis vadošais materiāls ložu izgatavošanā. Pateicoties lielajam īpatnējam svaram, lodes, izgatavotas no svina, ir relatīvi maza izmēra. Svina labā deformējamība īpaši labi kalpo gludstobra ložu izgatavošanai un to šaušanai no relatīvi plāniem gludstobriem. Šāviena laikā svina lode, ejot caur stobru spiediena ietekmē deformējoties, labi centrējas un noblīvē aiz tās sekojošo gāzu spiedienu. Savukārt, trāpot cietos ķermeņos, svina lodes deformējas, palielinās izmērā, šādi notiek lodes kinētiskās enerģijas efektīga nodošana medījuma ķermenī. Svina ložu trūkumi: pie paaugstināta spiediena triecieniedarbības, šāviena pirmajā mirklī, lodes ķermeņa deformācija ne vienmēr ir regulāra, kā rezultātā nesimetriski deformēts lodes ķermenis lidojumā ir tendēts novirzīties no sākotnēji paredzētās trāpījuma vietas. Lidojumā ceļā, netīšām skarot neparedzētus šķēršļus, svina lode deformējas un, zaudējusi simetriju, novirzās no sākotnējā virziena - veido rikošeta efektu. Gludstobra svina ložu lidojuma zemā ātruma dēļ ekspansīvās lodes palielināšanās efekts ir vāji izteikts. Lielākoties tas vērojams saskaroties ar lieliem dzīvnieka kauliem ķermeņa dziļumā. Gadījumos, kad svina lodes, trāpot kaulos, sadalās, sīkie svina fragmentiņi nav atrodami un nonāk pārtikā vai paliek dabā kā smago metālu piesārņojums. Mīkstās svina lodes bieži vien veido stobra iekšpusē stingrus svina folijas nosēdumus, kas ietekmē katra nākamā šāviena ballistiskos rādītājus.
Jauni materiāli ikdienā.
Laikam ritot, sadzīvē ienāk jauni materiāli. Polimēri, plastmasas čaulu skrošu konteineru veidā gludstobra munīcijai deva jaunas ballistiskās īpašības, turklāt arī lādēšanas procesu padarīja ērtāku un ražīgāku. Polimēru elastība ļāva cietas metāla daļas, iekļautas konteinerā, bez bažām šaut pa bises stobru. Plastmasas munīcijas sastāvdaļas, kas kādreiz bija jauninājums, šodien tiek lietotas itin plaši. Tērauda lodes, iekļautas polietilēnā, uz šodienu ir jau pārbaudītas vairāk kā divdesmit gadu garumā un vairs nav jaunums Baltijas valstu reģionā.
Lodes ķermenis no tērauda!
Tērauds (ar blīvumu 7800 kg/m3)– materiāls, kura īpašības klasiski tika uzskatītas par neizmantojamām gludstobru ložu izgatavošanai. Taču tā noturība pret deformāciju šāviena pirmajā mirklī ļauj izveidot smalku lidojuma aerodinamikai labvēlīgu formu. Sašaurinājums lodes vidū un aiz tā sekojošais konuss sadala lodes masu uz pusēm. Šāviena laikā priekšējā masa strādā kā iedomāts šarnīrs, kam seko aizmugurējā daļa ar konusu un prapi. Tas ar lielu gaisa pretestību uz konusa un prapja sānu virsmām lodi lidojumā stabilizē. Šādi, atšķirīgi no klasiskajām lodēm, darināta lode lidojumā ir neapgāžama. D Dupleks lodes parasti lido un trāpa mērķī ar degunu pa priekšu. Tērauda ložu ķermeņa cietība ir tāda pati vai stipri līdzīga kā stobra materiālam. Tas rada virkni tehnisku problēmu. Liet un presēt sarežģītas formas lodes bez lielas pēcapstrādes ir visai sarežģīti un darbietilpīgi. Tērauda lodes ķermeņa izgatavošana, virpojot uz automātiskajām virpām, ir pieejamākais paņēmiens, kaut arī nav visai ātrs un ir sarežģīts, jo prasa labus, lielus un energoietilpīgus darbagaldus, taču nodrošina augstus precizitātes rādītājus. Milzīgs ieguvums ir nedeformējamā tērauda lodes ķermeņa ap garenasi centrētā forma, kas tiek iegūta virpojot. D Dupleks risinājums - iepresēt zem spiediena izkausētā polimērā tērauda pamatķermeni, izrādījās gan pilnīgi drošs, gan tehnoloģisks. Šaujot šīs lodes pa stobru ar dažādiem to sašaurinājumiem, tika iegūta augsta trāpījuma precizitāte.
Tērauds caur stobru - droši.
Monolit 28, Monolit 32, Dupo 28, Hexolit 32, Rossa 32 lodēm priekšgalā veidotais polietilēna gredzens un stabilizators - prapis aizmugurē nodrošina nevainojamu čaulas aizvalcējuma atvēršanos un lodes ķermeņa centrēšanos stobra kanālā šāviena laikā. Tērauda lodes pamatķermeņa diametrs katram ieroču kalibram darināts ar aprēķinu, lai nodrošinātu pilnīgi drošu cauriešanu caur iespējamo visšaurāko stobra standartčoku. Tērauda lodes garenizmēri projektēti tā, lai nebūtu mazāki par stobra diametru. Šādi lodei tiek izslēgta iespēja šāviena laikā, ejot caur stobru, izveidot stāvu leņķi, novēršot iespēju bojāt stobru iekšpusi. Zem spiediena metāla ķermenim ar augstu precizitāti uzpresētais gredzens lodes priekšgalā spēj šāviena pirmajā mirklī izturēt lielas slodzes un nodrošināt lodes perfektu centrēšanu un drošu tās izvadīšanu cauri stobram. Spēki, kas strādā šaviena brīdī, sekmē plastmasas daļu iespiešanu lodes ķermenī. No D Dupleks ballistisko datu testēšanas stobra ar kanālu 18,4 mm un pilna čoka 1 mm sašaurinājumu vairāku gadu garumā ir izšauti gandrīz 7500 šāvienu. Šis stobrs izskatās kā jauns, tam nav ne mazāko bojājumu vai defektu. Polietilēna daļas uz tērauda lodes ķermeņa ir labāk slīdošas, neveido nosēdumus uz metāla virsmas un perfekti pasargā no bojājumiem.
Monolit sērijas lodes
Monolit ložu sērija veidota ar balansēšanas konusu, kas nodrošina ložu pašcentrēšanos lidojumā. Šāviena laikā, izejot no stobra, lodes saņem spēcīgu gāzu strūklas iedarbību uz tās aizmuguri, kas bieži vien tās izsit no līdzsvara un novirza no mērķa. Monolit sērijas lodes, pateicoties konusam un lielajam prapja sānu laukumam, itin ātri atgriežas līdzsvara stāvoklī. Pašstabilizēšanās lidojumā ir šo ložu izteiktākā īpašība. Šīs lodes sāniski lidot nespēj.
Aerodinamika pret triecienspēku.
Daudzajos ballistiskajos mēģinājumos ar dažādas formas lodēm efektīgai kinētiskās enerģijas atdevei medījumam trāpījuma brīdī tika veltīta liela vērība. Asas pieres formas un tieva diametra lodēm tika konstatēta izteikta īpašība medījuma ķermeni cauršūt un lielu enerģijas daudzumu aiznest ārpus tā. Tievām lodēm ir maza gaisa pretestība. Lidojumā saekonomētā enerģija mazā laukuma dēļ netiek nodota medījuma ķermenī. Lai enerģijas atdeve būtu efektīga, D Dupleks Monolit sērijas lodes darinātas ar taisnām, plakanām pierēm. Šādām lodēm tiek daļēji zaudēta labvēlīga pieres aerodinamika, toties tiek iegūts spēcīgs triecienefekts ar lielu, plakanu virsmu. D Dupleks lodes efektīgi tiek lietotas līdz 100 m taču nereti tās tiek veiksmīgi šautas itin tālu. D Dupleks pieredze un statistikas apkopotie dati par tālajiem šāvieniem medībās liecina, ka plakanas pieres negatīvā gaisa pretestība nespēj nodzēst pietiekami spēcīgu triecieniedarbību priekš šīm lodēm visai garās distancēs – 120-140 m. Lai gan nenoliedzama ir augstā gaisa pretestība uz lodes pieri, munīcijas pārbaudes eksperimentos lielāka nozīme precīzai un tālai šaušanai izrādījās citiem apstākļiem - šāviena sākuma ātrumam un ieroča atsitiena raksturam, kas nosaka lodes izmešanas leņķi attiecībā pret ieroča balsta punktu.
Ekspansīvo ložu sērija
Ekspansīvais efekts no pirmā mirkļa.
Ekspansīvo ložu konstrukcija unikāla, priekšgalā darināta ar konusu uz iekšpusi – nodrošina visām D Dupleks ražotajām ekspansīvajām lodēm momentālu atvēršanos trāpījuma pirmajā mirklī. Nav svarīgi vai tā trāpīta lielam alnim vai mazai lapsai, atvēršanās notiek nekavējoties. Lodes priekšgala uzbūve, tā izmēri un pielietoto materiālu īpašības salāgotas tā, ka lodes atvērums ir atkarīgs no ķermeņa blīvuma. Dzīvnieka ādai un zem tās esošajiem muskuļiem blīvums ir līdzīgs ūdens blīvumam. Šī ir vide, kurā D Dupleks darinātās ekspansīvās lodes atveras nekavējoties, taču paradoksāli ir vērojumi - trāpot kokā, tērauda plāksnē, zālē, sīkos krūmos un zaros, ložu priekšgala atvēršanās nav vērojama jeb ir tikai daļēja. Lodes priekšgals darināts kā stingra metāla konstrukcija, kuru satur polimēra ietvars. Trāpot cietos ķermeņos, lodes priekšgals spēj saturēt sākotnējo formu. Izcērtot daļu no tā, uz lodes pieres veidojas smails konuss no izgrieztā materiāla, kas savukārt ir visai noturīgs. Šādi trāpījusi lode labi saglabā savu sākotnējo neatvērušos formu. Turpretī, trāpot ūdens blīvuma ķermenī, lodes priekšējā konusā ir liels spiediens, kurš ekspansīvās lapiņas nekavējoties atver līdz tās nostājas uz balstam darinātas rievas.
Uzplaukušās lodes.
D Dupleks ekspansīvām lodēm atkarībā no lodes modeļa ir dažādi atvēruma diametri. Trāpot dzīvnieka ķermenī pirmajā mirklī tās priekšgalā lapas atveras un nostājas uz balstam darinātās rievas, šādi izveidojas spēcīga, noturīga konstrukcija. Lode, kas no 18,4 mm diametra atvērusies uz 27-35 mm lielu diametru, visu kinētisko enerģiju trieciena veidā atdod dzīvnieka ķermenī. Parasti ir tikai liela ieejas atvere ķermenī, bet izejas atvere nemēdz būt. Liela laukuma lode visu enerģiju pilnībā atstāj ķermenī.
Divi efekti.
Ja šaušanas attālums ir mazāks par 20 m, lodes kinētiskā enerģija trāpījuma mirklī ir lielāka par metāla izturību, veicot hidrodinamisko sitienu ar lielo laukumu, lodes priekšgala metāls, neizturot slodzi, plīst atsevišķos gabalos. Šādi veidojas regulāras formas sešstūra šķembu riņķis ar pamatķermeni vidū. Pēc lielā trieciena ar atvērtas lodes laukumu, turpinās plašs šķembu vēdekļa un pamatķermeņa trieciens, kuru ceļā tiek sagrauti kauli, mīkstie audi un dažādi dzīvībai svarīgi orgāni. Trāpot medījumam, kura ķermenis ir 25 - 30 cm biezs, lodei plīstot, šķembu kūlis ķermeņa otrā pusē veido 25 -30 cm lielu apli. Trīs no šķembām iet uz augšu. Pie slikta trāpījuma vēderā, šīs trīs šķembas bieži vien skar dzīvnieka mugurkaulu vai nervus tam blakus. Šāda šķembu iedarbība paralizē dzīvnieka aizmugurējo daļu. Fragmentējušās lodes daļas no medījuma ķermeņa laukā parasti neiziet, tās enerģiju atdod pilnībā.
Zīmīgi, ka D Dupleks ekspansīvās lodes praksē izteikti parāda to efektu, ko grūti ieraudzīt, šaujot ar citām lodēm, kuru ekspansīvais diametrs nav tik liels. D Dupleks ekspansīvo ložu darbība, trāpot dzīvniekam dažādās ķermeņa daļās, ir atšķirīga. Izrādās, ka dzīvnieka priekšdaļa - krūšu kurvis, mazāk blīvs kā aizmugurējā ar šķidrumu pildītā vēdera daļa. Šeit D Dupleks ekspansīvo ložu īpašības izpaužas pilnībā.
Trāpot krūšu kurvī, lodes atveras pirmajā trāpījuma mirklī un, saglabājušas šādu formu, ar paaugstinātu diametru veic triecieniedarbību visā pārvietošanās ceļa garumā līdz atduras ķermeņa otrajā pusē elastīgajā ādā. Šādas lodes parasti no ķermeņa laukā neiznāk. Lielais lodes diametrs veicina visas kinētiskās enerģijas patēriņu. Trāpot vēdera daļā, lode izcērt lielu atveri 3-3,5 cm diametrā, atveras un ar lielo diametru veic megaspēcīgu triecieniedarbību.
Ja šāviens dzīvnieka ķermenī veikts tuvā attālumā, līdz 20-35 m, tikpat kā visos gadījumos vērojama lodes fragmentēšanās. Attālumā 35-100 m ekspansīvās lodes atkarībā no trāpījuma vietas, atbilstoši krūšu kurvī paliek viscaur atvērušās, bet vēderā fragmentējas gabalos. Tālākā distancē pēc 100 metriem, trāpot vēdera daļā, iespējams, ka lode paliek atvērtā stāvoklī vienā gabalā. Šis efekts izskaidrojams ar to, ka lodei izlidojot no stobra, kinētiskās enerģijas daudzums ir maksimālais, bet attālinoties tas ar vien samazinās. Šādi samazinās spēki, kas maksimālā trieciena mirklī sagrauj atvērušās lodes priekšgalu. Gan pirmais, gan otrais trāpījuma triecienefekts ir daudz pārāks par parasto klasisko gludstobra ložu radīto trieciendarbību.
Pneimošoks - unikāla ekspansīvo ložu īpašība.
D Dupleks ekspansīvo ložu sērijai ir spēcīgs iedarbības efekts, kas nav vērojams klasiskajām gludstobra lodēm. Šīs ekspansīvās lodes trāpījuma vietā neveido lielos asins izplūdumus, kas parasti bojā medību produkciju.
Neraugoties uz lielajām ieejas atverēm un šķembu veidotiem audu caurdūrumiem, asins izplūdumi šajā rajonā vērtējami kā mazi, neizteikti, vai to nemaz nav. Trāpījuma pirmajā mirklī lode, skarot ķermeni, atveras maksimālajā izmērā un izcērt lielu atveri. Šajā mirklī veicot triecienu, ekspansīvās lodes ķermenis ar lielu spēku ierauj lielu daudzumu līdzpaņemtā gaisa. Nākamajā mirklī gaiss veic spēcīgu triecienu ķermeņa iekšpusē. Šādi tiek radīts augsta spiediena ātra sitiena iedarbība pa sirdi un asinsrites sistēmu kopumā, elpošanas orgāniem un dzīvības funkcijas koordinējošo nervu sistēmu. Trīs svarīgākās dzīvību nodrošinošās sistēmas tiek satriektas vienlaicīgi. Dzīvības procesi un asinsrite apstājas momentāli.
D Dupleks statistiku foto un videomateriālu veidā par ekspansīvo ložu iedarbību veic gandrīz 10 gadu garumā. Foto un video pārliecinoši izceļ apstākli, ka hematomas – zemādas asins izplūdumi - trāpījuma vietā ir izteikti mazi. Tas nozīmē, ka asinsrite ir apstājusies trāpīšanas mirklī. Pneimošoks ir šo ekspansīvo ložu izteiktākā īpašība. Trāpot krūšu kurvī labi redzami augstā spiediena rezultātā pa lodes ieejas atveri izrauti orgānu fragmenti un asinis. Kad trāpījumi ir medījuma aizmugurējā daļā, spiediena ietekmē pa ieejas atveri parasti tiek izsisti dzīvnieka iekšējie orgāni 0,2 līdz 2 kg svarā.
Ekspansīvajām lodēm piemīt kombinēta trieciena iedarbība, liela ieejas atvere, plīstošas lodes šķembu vēdeklis un spēcīga pneimositiena iedarbība. Visas pieminētās iedarbes ir katra pati par sevi pietiekama medījuma gūšanai, taču efektīgākā ir pneimositiens ķermeņa iekšienē.